Kumerovu ģimene savās mājās un pie paziņām Vīlandes ielā 5 slēpa ebreju meitenīti Avivu Nīburgu, kura slepus ogļu maisā tika iznesta no Rīgas geto. Ģimenes tēvs Frīdrihs Kumerovs bija vācbaltietis, māte Ženija – ebrejiete, kuru nacisti gan sterilizēja, bet atļāva palikt pie vīra un abiem dēliem Romāna un Jura.
Mazo Avivu, kurai slēpšanās sākumā bija seši ar pusi gadu, Kumerovu mājās sauca par Maiju. Frīdrihs abiem dēliem teica, ka tā ir viņu radiniece no laukiem. Avivai tika piekodināts netuvoties logam, jo – kāds no kaimiņiem varēja meiteni pamanīt un ģimeni nodot. Briesmu brīžos Aviva slēpās aiz liela spoguļa Kumerovu guļamistabā. Dažkārt tur nācās pavadīt pat veselu dienu...
Naktīs, kad Frīdrihs Kumerovs izveda bērnus pastaigāties svaigā gaisā, Aviva tika ieģērbta zēna drēbēs, it kā viņa būtu viens no abiem dēliem, kurš tobrīd palika mājās.
Visu slēpšanās laiku Avivas māte Roza Nīburga atradās dažādās koncentrācijas nometnēs Eiropā. Kad 1945. gada rudenī viņa atgriezās Latvijā, meita ar grūtībām pazina savu māti.
Kumerovi savā ģimenē uzņēma arī Avivas māsu Rozu. Abas Baložu ielā 10 dzīvoja līdz pat 1966. gadam, kad emigrēja uz Izraēlu.
Frīdriham Kumerovam un viņa ģimenei ir piešķirts apbalvojums „Taisnīgais starp tautām”.
