Baldones pilsēta atrodas Upmales paugurlīdzenumā, un to ieskauj septiņi morēnu pauguri - Riekstukalns, Morisona kalns, Jēzītes vai Ezītes kalns, Dālderu kalns, Vanagkalni, Doļu kalns un Kazu kalni. Kalni veidojušies pēdējā leduslaikmeta posmā ledāja darbības un kušanas ietekmē.
Pilsētas dienvidos atrodas Morisona kalns, kura augstums ir 82 metri virs jūras līmeņa. Savu nosaukumus kalns ieguvis no angļu tirgotāja Morisona, kurš jau 18. gadsimta beigās kalna pakājē uzcēla savu namu, jo bija dzirdējis par Baldones sēravota brīnumainajām ārstniecības spējām. 20. gadsimta sākumā šeit atradās skatu tornis. Mūsdienās Morisona kalnā notiek zirgu izjādes un jāšanas treniņi.
Pilsētas dienvidrietumos izvietotie Vanagkalni ir vieni no ainaviskākajiem morēnu pauguriem. To augstākā virsotne atrodas 46 metrus virs jūras līmeņa. Vienā no Vanagkalnu starppauguru ieplakām, ko mēdz dēvēt par „Bļodas dibenu”, ir izcila dabiskā akustika, tāpēc 1989. gadā šeit uzcēla estrādi, kur arī mūsdienās vasarā notiek koncerti un balles. 1991. gadā tika nolemts izveidot Vanagkalnu parku.
Dālderu kalna, kas tautā saukts par Atomkalnu, augstums ir 64 metri virs jūras līmeņa, un tas ir sevišķs ar to, ka kalna nogāzē atrodas radioaktīvo atkritumu glabātava „Radons”. Zinātnieki skaidro, ka paugura uzbūve, ģeoloģija un atrašanās vieta rada drošu patvērumu bīstamajiem atkritumiem, kas atrodas 7 tvertnēs. Mūsdienās aktīvi tiek izmantota tikai viena tvertne. Gar tvertnēm izvietoti kontrolurbumi, no kuriem pastāvīgi tiek ņemti gruntsūdens paraugi. Tāpat tiek analizēti augsnes un sūnu paraugi. 2018. gadā jonizējošā starojuma monitoringa dati apliecina, ka radiācijas dozas vidējā vērtība „Radons” glabātuves tuvumā ir pat zemāka nekā citur Latvijā, un tas ir dabiskais radiācijas fons.
Doļu kalns kūrorta ziedu laikos bijis iecienīts atpūtnieku vidū un attēlots vēsturiskajos ceļvežos. Kalna augstums ir 65 metri virs jūras līmeņa. Kalna nogāzes ir stāvas, tādēļ tas ir īpaši iecienīts kalnu riteņbraucēju fanu vidū. Ja vēlies uzzināt vairāk, apmeklē mājaslapu downhill.lv.
Riekstukalna nosaukums cēlies no vācu salikteņa Nussberg, jo kalnu klāja bagātīgi augošas lazdas. Kalna senākais nosaukums ir Smugaušu kalns, kas cēlies no netālu esošās senās mājvietas.
Tā kā Baldones virsotnes paceļas gana augstu virs tuvākās apkaimes, no Riekstukalna skatu torņa skaidrās dienās redzam Sakaiņu pilskalnu, Rīgas hidroelektrostaciju un pat augstākās Rīgas celtnes, piemēram, Z torņus, Saules akmeni, televīzijas torni un pat Vanšu tilta vantis. Riekstukalna skatu tornis uzcelts vēsturiskā skatu torņa vietā 2018. gadā, Latvijas simtgadē. Kalnā savu mājvietu radusi arī Baltijā lielākā slēpošanas bāze „Riekstukalns”, kas vasarā piedāvā arī vasaras atrakcijas. Turpat blakus ir arī Observatorija, bet padomju laikos Riekstukalnā bijusi vesela zinātniskā pilsētiņa, kuras iemītnieki te dzīvoja un pētīja kosmosu.
Interesanti ir ne vien Baldones kalni, bet arī to ielejas. Starp pauguriem, kur ūdens notece ir kavēta, veidojas purvi. Pārmitrajās vietās, atmirstot augiem un kokiem, uzkrājas organiskās vielas, kas pamazām satrūdot rada kūdru un dūņas. Var teikt, ka, pateicoties kalniem, ir lejas un tur atrodamās baglatības – Baldones dūņas.
Torņa taka sākas pret stāvlaukumu
GPS 56.77502, 24.4017
