Astoņpadsmitajā gadsimtā pilsētas īpašumus iegūst Kena muižnieku dzimta. Baltajā namā - kādreizējā muižā- kas atrodas Dambja ielā deviņpadsmit, tagad mājo Jēkabpils Mākslas skola. Muiža līdz Pirmajam Pasaules karam piederēja liķieru fabrikas īpašniekam Alfredam Kenam. Tagadējā pilsētas muzeja teritorijā “Sēļu sēta” atradās Hikšteinam piederošā alus darītava. Abu uzņēmumu īpašnieki kā alus, tā liķiera ražotājs, bija aizrāvušies ar koku stādīšanu un parku veidošanu. Abu fabriku īpašnieki parkus sāka veidot vienā laikā.
Kena parka veidošanā tika ievēroti “trīs E” principi – ekoloģiskais, ekonomiskais un ētiskais. Parka platība aizņēma četrus hektārus, un tajā bija iestādīti divi tūkstoši simtu trīsdesmit pieci dekoratīvie krūmi un vairāk kā tūkstotis koku, no kuriem tikai seši bijuši skujkoki. Abi vācu muižnieki sacenšoties izmantojuši atšķirīgas koku šķirnes. Hikšteins stādījis ievestos svešzemju kokus, bet Kens – Latvijā sastopamos. Pilsētas iedzīvotāju un tūristu ērtībai cauri parkam, kas saplūdis ar kādreizējo ābeļdārzu, ved gājēju celiņi un romantisks tiltiņš.
