19.gadsimtā vietā, kur šobrīd atrodas Uzvaras parks, tika uzcelta muižnieku Medemu ārpilsētas rezidence ampīra stilā “Villa Medem” un izveidots dārzs, uz kura pamata vēlāk veidojies parks. Villa Medem ēku 1818.gadā būvējis pēdējās Kurzemes hercogienes Dorotejas brālis grāfs Žanno fon Medems.
Otrajā pasaules karā ēka tika izpostīta, taču padomju vara to gan atjaunoja, un tā kļuva par linu kombināta klubu, kurā norisinājās dažādi pasākumi un deju vakari. Pēc valsts neatkarības atgūšanas ēkai bijuši dažādi īpašnieki, bet savu atdzimšanu “Villa Medem” vēl gaida.
Parks 19.gadsimta beigās kļuva par Jelgavas latviešu biedrības īpašumu. 1895.gadā Jelgavā notika ceturtie Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki, kuros kopkori veidoja 3000 dziedātāju. Šie Dziesmu svētki ir vienīgie, kas notikuši ārpus Rīgas, un tos organizēja Jelgavas Latviešu biedrība un tās vadītājs Jānis Čakste. Šeit pirmo reizi atskanēja latvju tautas lūgšana – himna “Dievs, svētī Latviju”, tai laikā gan dziedāja: “Dievs, svētī Baltiju”.
Uzvaras parkā, vietā, no kura sākās Dziesmu svētku gājiens, 2008.gadā atklāta mākslinieka Ģirta Burvja skulptūra “Dziesmu vainags”. Mūsdienās Uzvaras parks kļuvis par norises vietu daudziem koncertiem, svētkiem un pasākumiem, parkā apskatāmas mākslinieku radītās metāla skulptūras, kas tapušas pirmo Metālu svētku Jelgavā ietvaros.
